Saulei paceļoties arvien augstāk,kļūst siltāks,arī daba dzīvo līdzi: rodas auglība,zied pļavas.Ciemos nāk krāšņākie latviešu tautas svētki- vasaras saulgrieži,kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā.Šajā laikā daba ir pilnbriedā.
Jāņu raksturīgākās tradīcijas ir līgošana,jāņuzāļu lasīšana,vainagu pīšana,jāņuguns dedzināšana.Dienu pirms Jāņiem,kas tiek saukta par zāļu dienu,saimes ļaudis uzpoš māju,sētu,gatavo svētku maltīti,sien sieru,cep raušus un plāceņus.Tad dodas pļavās lasīt jāņuzāles,ar kurām pušķot sētas ēkas,lai netrūktu svētības.Vīriešu pienākums ir sagādāt bērzu meijas,ar kurām izdaiļo sētu.Vēl saimes vīriešiem ir jāgādā par malku Jāņu ugunskuram.
Jāņu zālēm tiek piedēvēts liels spēks,kas dod veselību.Meitas pin vainagus no pļavu ziediem,Jāņu tēvam galvā liek ozola vainagu.Vainagu pīšana un citi mājas darbi ir jāpadara līdz launagam jeb līdz pirtī iešanas laikam.Vainags simbolizē apli,kam piemīt maģisks spēks.
Jāņu naktī pirms līgošanas un svinībām visa saime apmeklē pirti.Senākajos laikos to apmeklēja kopā gan sievietes,gan vīrieši.Peroties ieteicams izmantot daudz dažādu augu slotiņas.Koki un augi ir enerģijas un spēka pilni,un pirts ir labākā vieta,kur cilvēks var smelties šo enerģiju no augiem.Tieši ap saulgriežu laiku sietās pirts slotas ir vissmaržīgākās un mīkstākās.
Pirms pirts rituāla arī pašu pirtiņu izrotā ar augiem un meijām- tas ne tikai radīs svētku noskaņu,bet arī palīdzēs piepildīt pērtuvi ar reibinošu augu un koka lapu aromātu.Lāvu ieteicams noklāt vai nu ar augu paklāju,vai ziediem,piemēram,labs paklājs iznāk no paparžu lapām.Ierodoties pirtiņā,ar to parasti sasveicinās,bet Jāņu naktī papildus palūdz svētīt un attīrīt miesu.Pirms izsildīšanas būtu ieteicams attīrīt ķermeni,ieziežoties ar medu,un tikai pēc tam sēsties uz lāvas un sildīties.Pēc pirmās izsildīšanas vajadzētu nedaudz atpūsties svaigā gaisā,un tad jau seko pirmais pēriens ar bērza un citu augu slotām.Tālāk atvēsinās dīķī vai ezerā un nāk uz otro pērienu,ko veic ar ozola,paparžu un citām slotām.Starp pērieniem noteikti atvēsinās ūdens tilpnē.Senie latvieši pirts rituāla laikā veica arī tādu procedūru kā vārtīšanos rīta rasā,tā padarot ķermeni un seju jauneklīgu un skaistu.Skaists rituāls ir arī pelde naktī,kad ūdens ir īpaši silts,pirtī peroties var skandēt līgo dziesmas.
Līgošanas laikā ar svētku dziesmām aplīgo ēkas,ļaudis,pēc tam dodas tīrumā,lai būtu svētība un auglība.Svinību laikā tiek daudzināts Jānis un skandētas Jāņu dziesmas.Tās jādzied pašiem,nevis jāklausās jau gatavi dziesmu ieraksti.Šādā veidā mēs attīramies no negatīvajām emocijām un citām negācijām,Jāņu dziesma pēc būtības ir kā mistika,buramdziesmiņa.Arī vārdam “līgo” piemīt spēks,kuru mēs bieži vien neapzināmies.Tulkojumā no līvu valodas tas nozīmē”lai top”,katrs “līgo” nes līdzi harmoniju un svētību.
Jāņuguni dedzina gan ugunskuros,gan muciņās,tās uzslienot gaisā.Ugunskura vietu parasti mēģina iekārtot saimniecības augstākajā punktā,kalna galā,lai uguns gaisma apspīdētu apkārtni un nestu svētību.Jauka tradīcija ir arī lēkšana pāri ugunskuram,kas palīdz attīrīties no ļaunuma,slimībām,skaudības un citām nepatīkamām īpašībām.

Literatūras avoti:
Gita Balode “Pirts zinības”

Share
Virtualais konstruktors

Neatradi, ko meklēji?

Dodies uz

Virtuālo konstruktoru

Virtualais konstruktors

Virtuālais konstruktors