Latviešiem pirts rituāli  jau izsenis ir bijuši ļoti īpaši, arī mūsdienās veselības un gara spodrinātāju netrūkst, kas ar lielu entuziasmu un vēlmi dodas izbaudīt pirts priekus. Pirtī iešanas tradīcijas ir daudz aprunātas arī tautasdziesmās. Lai pēc pirts apmeklējuma būtu možs prāts, nevis galvas reiboņi, kārtīgi jāpapēta, vai pirts ir uzbūvēta un tiek lietota pareizi. Pirts jau izsenis ir īstā vieta sevis palutināšanai, organisma norūdīšanai un dvēseles sakārtošanai. Gandrīz katrā lauku viensētā, pie upes, dīķa vai uzkalniņā, savu dūmus kvēpina lauku idillei tik piestāvošā svētnīca – koka pirtiņa.

Pirtī gājēju ir daudz, tomēr atsaucoties uz veselību, garu un prātu, rodas jautājums, kāda pirts, tad cilvēkam ir vispiemērotākā? Ja esi savas pirts meklējumos, lieki nelauzīsim galvas, koka pirtiņā ir spēks.
Mūsu senči jau ir pierādījuši, cik ilgmūžīgas ir koku pirtiņas, daža laba pirts spējusi pat noturējusies gadsimtiem ilgi. Koks ir pateicīgs un dzīvs materiāls, kā saka – tas ‘’elpo’’, kā arī to itin viegli var konstruēt un atjaunot. Koka pirtiņā, kurot uguni, siltums vienmērīgi izdalās pa visu pirts telpu. Turklāt zinot, ka koks ir pasaules plaušas, kas ražo skābekli, koka pirts priecēs ne tikai ar patīkamu aromātu, bet pirtiņa pati attīrīs iekštelpu gaisu. Lai gaisa pietiktu, un regulāri notiktu jauna gaisa apmaiņa, telpā būtiska ir arī ventilācijas sistēma, ja gaisa pieplūdes atveres ir izbūvētas vienā līmenī ar atplūdi, tad aukstā un karstā gaisa plūsmas nevarēs jaukties vienmērīgi, bet pirts telpa karsīs lēni, kā arī šādā telpā būs visai problemātiski elpot. Protams, lielāku ventilāciju nodrošinās arī logi un durvis, šīs pirts funkcijas palīdzēs telpu ātrāk izvēdināt, turklāt pēc pašu vajadzības. Arī koka dēļu ieklāšanā ir savi knifi – vertikāli ieklātiem dēlīšiem būs pašiem sava ventilācija, jo tiem, pēc šādas ieklāšanas, viegli spēs piekļūt gaiss. Pārsvarā cilvēki pirts būvniecībā, kā arī iegādē izvēlās tieši koku pirtiņas, kā nu ne, koks ir enerģijas avots, kas atpūsties gribētājiem palīdz saņemt enerģētisko starojumu, kārtīgi izbaudot enerģijas gūšanas procesu.

Viens no pateicīgākajiem enerģijas avotiem/ materiāliem, ko visbiežāķ izmanto pirtīs, ir liepa, apse un melnalksnis. Apses izmantošana pirts iekštelpā ir liela priekšrocība, apse ir ļoti noturīga pret mitrumu, temperatūras svārstībām un deformāciju, turklāt nesatur sveķus, bet paša koka smarža atbrīvo prātu un aizvilina negatīvo enerģiju. Apses un melnalkšņa izmantošana apdarē palīdz veldzēt ķermeni un miesu, radot ārstniecisku klimatu. Pirti no ārpuses divreiz jāapstrādā ar antiseptiķi, bet pērtuves daļas nekrāso un nelako, jo šī barjera uz koka nelaiž cauri gaisu, kokam liedzot šo iespēju — ‘’elpot’’. Bet kā iz’ latvju tautas dziesmas
‘’Aiz kalniņa dūmi kūp, kas tos dūmus kūpināj?’’ – tiesa, kas tiesa, koka pirtiņa bez savas krāsniņas nav pirtiņa. Koka pirtij vislabākā izvēle ir somu vai krievu tipa krāsns — ar labu siltumietilpību un izturību pret vides pārmaiņām.

Viens no priekšnosacījumiem, ko īpaši jāņem vērā, ir krāsns jauda attiecīgi pret pirts izmēru; ar nepietiekamu jaudu, pirts iekuršanas un uzsilšanas laiks pagarinās, bet pie karsēšanās, ar nepietiekamu krāsni, uzlietais ūdens uz akmeņiem pirti pat var atdzesēt. Pirts optimālajai temperatūrai jābūt no 60-70 grādiem, kas ļauj pilnībā izjust pirts burvību un procesu. Pirtnieki pašā pēršanās procesā ir īpaši iecienījuši izmantot pirts slotas, bet papildus koka pirtiņas smaržai, brīnumainas sajūtas piešķirs dažādas ēteriskās eļļas.
Zināšanai — ja virs krāsniņas akmeņiem griesti tiks apšūti ar priežu dēlīšiem, kas siltumā izdala sveķus, telpa iegūs īpašu un veselīgu aromātu.

Īpaši iecienīta pirts vieta ir netālu no ūdens tilpnēm, pie upes vai dīķa. Koka pirtiņu vēlams turēt attāli no saimniecības ēkām, ugunsdrošības dēļ, kā arī vismaz 25 metru attālumā no ūdens, samazinot plūdu draudus. Vēlams koka pirtiņu turēt tālāk no ceļa, nomaļā vietā, norobežotu, piemēram, ar žogu. Ja tuvumā nav ūdens tilpnes, pirtiņai jāatrod vieta uzkalniņā, lai nepieļautu iespēju, ka pie pamatiem varētu krāties mazgāšanās ūdeņi. Jāskatās arī tas, kur pirtī sākas ieeja, pirts ieeju ir vēlams atstāt dienvidu pusē, jo ziemas laikā dienvidu pusē vienmēr sasnieg mazāk sniegs, bet uz siltāku laiku, dienvidu pusē sniegs ātrāk nokūst. Arī pirts logiem ir īpaša vieta, tos labāk ir atstāt dienvidrietumu pusē, lai vakarā, kad notiek lielā pirts kuršana un pēršanās process, vakara saule iespīd tieši pirts telpā. Savukārt ūdens tilpnēm ieteicams atrasties no pirts, austrumu vai ziemeļu pusē. Ja pirtiņai tuvumā nav dīķis, bet ļoti gribās ūdens mutuļojošo skaņu, var izbūvēt nelielu mākslīgo ūdens rezervuāru, papildus izveidojot arī puķu dobes, radot patiesi lielisku atpūtas stūrīti, kur patverties, kad enerģijas rezerves ir izsīkušas.

TavaPirts.lv zina, kā rast mieru no ārējās pasaules, palīdzot atjaunot izsīkušās enerģijas rezerves ar savām koka pirtiņām, ļaujot izbaudīt senču tradīcijām cienīgu pirts procesu, ieskaujot ķermeni un prātu ar pirts karsto burvību un veselīgo aromātu.

Par veselīgu pēršanos!

Īsteni pirts cienītāji un būvētāji,

Tavapirts.lv komanda

Share

Добавить комментарий

Ваш электронный адрес не будет опубликован. Обязательные поля помечены *

Virtualais konstruktors

Не нашли то, что искали?

переходите к

визуальному конструктору

Virtualais konstruktors

Виртуальный конструктор